Cik bieži jāpārbauda redze strādājot ar datoru?

Darbs ar datoru ļoti ietekmē acu veselību. Konstants redzes sasprindzinājums, samazināts mirkšķināšanas biežums, piespiedu poza var rādīt redzes diskomfortu (sūrstēšana, sausuma sajūta acīs) un slikti ietekmēt vispārejo veselību (galvassāpes, kakla muskulatūras stīvums). Līdz ar to cilvēkiem, kas lieto datoru vairāk par 2 stundām dienā, ir nepieciešams veikt redzes pārbaudi katru gadu, datora rādītu acu izmaiņu profilaksei. Pārbaudes laikā optometrists izmeklē acu un redzes stāvokli, izvērtē darba režīmu un darba ergonomiku, dod padomus, kā varētu optimizēt darba apstākļus, iesaka acu vingrinājumus, dod slēdzienu par redzes stāvokļa atbilstību veicamajam darbam un izvērtē redzes korekcijas nepieciešamību. Nepieciešamības gadījumā izraksta redzes korekciju darbam ar datoru. Nodarbināto obligātas veselības pārbaudes (t.sk. redzes pārbaudes) un nepieciešamu optisko korekcijas līdzekļu nodrošināšanu nosaka Darba aizsardzības likums.

Saskaņā ar „Darba aizsardzības likuma” 15. panta nosacījumiem darba devējam jānodrošina obligāta veselības pārbaude (OVP) tiem nodarbinātajiem, kuru veselības stāvokli ietekmē vai var ietekmēt veselībai kaitīgie darba vides faktori, un tiem nodarbinātajiem, kuriem darbā ir īpaši apstākļi. Izdevumus, kas saistīti ar nodarbināto obligātām veselības pārbaudēm, sedz darba devējs. Izdevumus, kas saistīti ar obligātām veselības pārbaudēm pirms darba tiesisko vai valsts civildienesta tiesisko attiecību uzsākšanas, pēc savstarpējas vienošanās sedz attiecīgā persona no saviem līdzekļiem vai darba devējs.

Reizi trijos gados OVP veic, ja nodarbināto veselību darba vidē ietekmē tādi MK 10.03.2009. noteikumu Nr. 219 „Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude” 1. pielikumā minēti veselībai kaitīgie darba vides faktori, kuriem nav noteiktas robežvērtības (piemēram, dažādas fiziskas pārslodzes, darbs ar datoru u.c.).

Veselībai kaitīgie darba vides faktori.

 Nr.
p.k.
 Kaitīgie darba vides faktori  Piezīmes  ārstu – speciālistu apskates
 Obligāti nepieciešamās speciālistu apskates  Papildus nepieciešamās speciālistu apskates
 4.10.  Paaugstināts redzes sasprindzinājums, tajā skaitā darbs ar mikroskopu, sīku detaļu saskatīšana  Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**  arodslimību ārsts, oftalmologs  neirologs, optometrists
 4.11.  Darbs ar datoru (darbs ar displejiem un darbstacijām)  Darba devējs var nosūtīt nodarbināto biežāk kā reizi trijos gados tikai redzes pārbaudei pie oftalmologa vai optometrista, nodrošinot, ka reizi 3 gados nodarbinātā veselības pārbaudi veic arodslimību ārsts šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.**  arodslimību ārsts, oftalmologs  neirologs, optometrists

 ** – Pēc šīs apskates okulists vai optometrists sniedz slēdzienu tikai par nodarbinātā redzes atbilstību veicamajam darbam, nepieciešamības gadījumā izrakstot recepti redzes korekcijas līdzekļa iegādei.

Saskaņā ar MK 06.08.2002 noteikumiem Nr. 343 „Darba aizsardzības prasības, strādājot ar displeju”, noteikumos noteiktās darba aizsardzības prasības attiecas uz nodarbinātajiem, kuri, veicot darba pienākumus, katru darba dienu vismaz divas stundas strādā ar displeju darbstacijā. Šo noteikumu 11. punktā minēts, ka darba devējs nodrošina nodarbinātajiem, kuri strādā ar displeju, obligātās veselības pārbaudes, to skaitā redzes pārbaudes, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā: pirms darba uzsākšanas ar displeju; periodiskās pārbaudes; ja nodarbinātais sūdzas par redzes traucējumiem, kurus varētu būt izraisījis darbs ar displeju. Šo noteikumu 12. punktā minēto prasību „Ja veselības pārbaudē konstatēts, ka nodarbinātajam nepieciešami darba pienākumu veikšanai piemēroti speciāli medicīniski optiski redzes korekcijas līdzekļi (brilles), darba devējs nodrošina ar tiem attiecīgo nodarbināto” izpildei nepieciešamos izdevumus (piemēram, briļļu lēcu un briļļu ietvaru iegāde, darba briļļu izgatavošana) sedz darba devējs. Darba devējs speciālo medicīniski optisko redzes korekcijas līdzekļu (briļļu) iegādes kārtību nosaka darba kārtības noteikumos vai darba koplīgumā.

Posted on Aprīlis 3, 2011, in Likumdošana par redzi. and tagged , , , , , , , , , , , , , . Bookmark the permalink. 1 komentārs.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: