Nemanamās redzes slepkavas: smeķēšana.

Smeķēšana nogalina – par to zin daudzi, bet vai apzinās? Gandrīz jebkuras slīmības ārstēšana sākas ar vārdiem: “Atmetiet smeķēšanu”. Acis nav izņēmums.

Cigarešu dūmi ir pierādīts riska faktors tādu slīmību attistībai kā katarakta un senila makulas  deģenerācija [1]. Smeķētājiem tika konstatēts paaugstināts tīklenes pigmentāro anomāliju risks. Tika novērota smeķēšanas saistība arī ar glaukomu. Pēc viena pētījuma datiem smeķējošiem glaukomas pacientiem bija augstāks acu spiediens salīdzinājumā ar nesmeķējošiem glaukomas pacientiem [2].

Plaksta gļotādas (konjunktīvas) struktūra elektronmikroskopā. 1- konjunktīvas epitēlija mikrobārkstiņas.

Daudzos pētījumos tika novērota smeķēšanas negatīva ietekme uz acu virsmu [2]. Hroniska aktīva smeķēšana ietekmē asaru plēvītes īpašības un acu virsmas kvalitatīvas un skaitliskas izmaiņas. Smeķēšana ir nopietns riska faktors sausās acs attīstībai un radzenes bakteriālam iekaisumam kontaktlēcu valkātājiem. Esoša aktīva smeķēšana un smeķēšanas vēsture pagatnē ir saistīta ar lielāku sausās acs izplatību gados vecākiem cilvēkiem. Pat īslaicīga pasīva smeķēšana ievērojami destabilizē asaru plēvīti un palielina acs virsmas epitēlija bojājumu [3].

Šķiet ka smeķēšana (tai skaitā arī pasīva un placentāra) ir saistīta ar lielāko daļu hronisko acu slimību, daļa no kurām var izsaukt nopietnus redzes traucējumus [2].

Smeķēšana producē brīvos radikāļus, palielinot organisma vajadzību pēc antioksidantiem, kas bieži netiek apmierināta. Smeķēšana samazina antioksidantu līmeni asinīs (C vitamīna un β-karotīna), acs iekšējā  šķidrumā un acu audos . Cigarešu dūmi darbojas antagonistiski cinkam, samazina selēna biopieejamību un karotinoīdu (luteīns, zeaksantīns) līmeni asins plazmā un fovejā (tīklenes centrālā daļa) [2]. Cinks un selēns ir vairāku organisma fermentu sastāvdaļa, cinks ir iesaistīts daudzos dzīvībai svārīgajos procesos, piemērām mijiedarbojas ar A vitamīnu ģenerējot redzes pigmentu tīklenes receptoros [4].

Ir liecības, ka smeķētāju uzturs ir nabadzīgāks pēc uzturvielu satura nekā nesmeķētājiem [2]. Teorētiski problēma varētu tikt atrisināta, smeķētājiem uzņemot papildus uztura bagātinātājus, kompensējot organisma palielināto vajadzību pēc antioksidantiem. Bet tas nebūt nav tik vienkārši. Lieta ir tāda, ka smeķētājiem β-karotīns paaugstina plaušu vēža risku, modificējot cigarešu kancerogēnu aktīvajā formā [1]. Tā kā pirmais un visvienkāršākais veids, kā palīdzēt savam organismam ir netraucēt tam! Atmet smeķēšanu!

Atsauces:

  1. N.P. Brown. Nutrition and eye. Nutrition in cataract and retinal conditions. Optometry Today, APR 9 2004, 33-38.
  2. M. Davies, Msc. Nutrition and eye. Part 2. Optometry Today, FEB 13 2004, 33-37.
  3. S.K. Ward et. al. Passive cigarette smoke exposure and soft contact lens wear. Optometry and Vision Science 2010;87:367-372.
  4. M. Davies, Msc. Nutrition and eye. Part 1. Optometry Today, JAN 16 2004, 25-29.

Posted on Maijs 18, 2011, in Slimības, kas ietekmē acis. Болезни, влияющие на глаза. Diseases affecting the eyes. and tagged . Bookmark the permalink. 3 komentāri.

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: