Kataraktas profilakse. Reaģējiet laicīgi!

Acs lēca katru dienu tiek pakļauta bojājumiem, kas rodas no oksidācijas. Oksidācija notiek brīvo radikāļu veidošanas dēļ. Izvairīties no brīvo radikāļu veidošanas nevar, jo daļa no tiem rodas normālo vielmaiņas procesu rezultātā, bet otrā daļa – saules starojuma iedarbībā. Mūsdien veidojas jo vairāk brīvo radikāļu no vides piesārņojuma un cigarešu dūmiem.

Kataraktas attīstību attiecina pie vājas veselības, tā ir saistīta ar zināmu vispārējo saslimšanu skaitu, ieskaitot kardiovaskulārās
slimības, diabētu, nieru slimības u.c. Vitamīni un citas uzturvielas var  tieši iedarboties uz acs lēcu kā arī sekundāri ietekmēt acis, pastiprinot visparējo organisma veselību. Vitamīni-antioksidanti ir efektīvi asinsvadu slimību profilaksē.

Acs lēcas oksidatīvais bojājums rodas brīviem radikāļiem iedarbojoties uz lēcas proteīniem un lipīdiem. Acs lēcai ir ierobežota labošanas spēja gan šūnu, gan molekulārā līmenī. Bojātas lēcu šķiedru šūnas spēj cieši noslēgt savas bojātas daļas, lai neļautu apduļķojumam izplatīties gar šķiedru (annealing). Molekulārā līmenī acs lēcas labošana norisinās ar reducējošo vielu palīdzību, kas neitralizē brīvos radikāļus un ļauj ražot normālus proteīnus un lipīdus. Šīs vielas darbojas ar atbalstu no vitamīnu-antioksidantu puses. Reducējošās organisma spējas samazinās ar vecumu.

Kopējais iespaids no pētījumiem ir tāds, ka cilvēki, kuru uzturā ir daudz augļu un dārzeņu, kā arī cilvēki, kuri papildus lieto uztura
bagātinātājus demonstrē samazinātu kataraktas risku. Visticamāk, ka svarīgākie ir vitamīni-antioksidanti: A(β-karotīns), C, E. Šiem vitamīniem ir augu izcelsme, zaļajās lapās tie kopā ar karotenoīdiem aizsargā augus no oksidatīva
stresa (UV iedarbība un fotosintēze). Tie aizsargās arī organisma audus.

C vitamīns ir īpaši svārīgs acs lēcai. Tā koncentrācija acs ūdeņainajā šķidrumā ir lielākā nekā pārējos organisma šķidrumos un paaugstinās, palielinoties C vitamīna uzņemšanai ar uzturu. Pētījumos tiek demonstrēts, ka cilvēkiem C vitamīna augsto devu uzņemšana ietekmē kopēja askorbāta palielināšanās acs lēcā, bet tikai 50% askorbāta ir antioksidanta formā. C
vitamīns organismā neuzkrājas, tāpēc organismam tas ir jāsaņem katru dienu.

Laba karotenoīdu uzņemšana aizsargā no kataraktas. Piemēram, eksperimentos ar dzīvniekiem tika konstatēts, ka kvercetīns kāvē kataraktas veidošanos.

Cilvēkiem, kam attīstās katarakta, tika novērots zems cinka un vara līmenis organismā. Kataraktas saistība ar citu minerālvielu zemu līmeni netika atrasta.

Cilvēkus visos vecumos ir jāmudina pieturēties pie veselīga uztura:

  • Uzņemt svaigus augļus un dārzeņus (īpaši krāsainus, kas satur karotenoīdus)
  • Uzņemt augu un zivju ēļļas dzīvnieku tauku vietā
  • Izvairīties no smēķēšanas un pārlieku alkohola lietošanas
  • Gados vecākiem cilvēkiem un cilvēkiem ar novājināto veselību būtu jālieto uztura bagātinājus (konsultējoties ar
    ārstējošo ārstu, jo daži vitamīni un minerālvielas lielā daudzumā ir toksiski)
  • Sākotnējās kataraktas progresijas ātrumu var samazināt, lietojot A, C, E vitamīnus

Atsauce: N.P.Brown – Nutrition and Eye. Nutrition in Cataract and Retinal conditions – April 9. 2004, 33-38, Optometry Today

Saistītie raksti:

  1. Nemanāmās redzes slepkavas – brīvie radikāļi
  2. Nemanāmās redzes slepkavas – smeķēšana
  3. Dzīves veids vs veselība
  4. Vecums, uzturs un redze

Posted on Jūlijs 31, 2011, in Vitamīni acīm and tagged , , , . Bookmark the permalink. 3 komentāri.

  1. Mana adrese temezs@inbox.lv
    Pārbaudīju mākulas stāvokli peec uzdotā tīkla. Manai kreisajai acij tas tīkls izrādījās par mazu, jo skatoties norādītā centrā, nebija redzamas dūmainās rūtiņas. Bet ja par centru izvēlējos kreiso, augšējo stūri, tad dumainas rūtiņas parādījās zem centra pa labi. Tātad to tīklu derētu palielināt vai izdarīt piezīmi par centra izvēlni. Man gan jau abām acīm ir bijusi kataraktas operācija. Tālis.

    • Amslēra tīkls ir domāts centrālas tīklenes stāvokļa attēlošanai. Ja Jūsu kreisā acs neredz skaidras, pareizas rūtiņas, tas var būt ļoti nopietnas problēmas pazīme. Līdz ar to būtu jāvēršas pie speciālista – oftalmologa ar mērķi izmeklēt tīkleni ar speciālām ierīcēm. Kas attiecas uz testa izmēru, eksistē noteiktas normas, kādam ir jābūt tīkla izmēram, lai noteiktu centrālas tīklenes stāvokli, tāpēc tiek doti norādījumi, kā pareizi veikt šo testu, kur skatīties un kam pieverst uzmanību.

  1. Atpakaļ ziņojums: DZĪVES VEIDS vs VESELĪBA. « optometristroom

Komentēt

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s

%d bloggers like this: